No akmens?
Vai akmens spēj atcerēties? Reizēm, liekot soļus uz Rīgas bruģa, šķiet, pēdas caur zolēm jūt tos, kas pa to gājuši un braukuši pirms tevis. Lietišķi un steidzīgi vai dīki gājēju soļi. Naglotu papēžu izsists parādes ritms. Ormaņa zirga pakavu Morzes raksts. Dejas soļi – valsis, polka un sudmaliņas uz pilsētas bruģa. Jā – arī dejots šais ielās un laukumos ir ne mazums. Varbūt ir laiks arī tev ierakstīt savu dejas soli Rīgas bruģa hronikā?

No sirds?
Kāds ārzemnieks, pirmo reizi ieraudzījis Rīgas astoņsimtgades svinību emblēmu, bija neizpratnē: “Kāpēc jūs tur esat ielikuši kardiogrammu?” Vispār jau dizaineris bija domājis Rīgas panorāmas siluetu – smailos baznīcu torņus. Tomēr – kāpēc gan arī ne kardiogramma? Rīga taču ir Rīga vispirms rīdzinieku sirdīs un tikai pēc tam akmenī, vārdos vai punktā uz globusa. Atvērta, silta, mūžam pulsējoša – tāda ir Rīga, jo tādas ir rīdzinieku sirdis.
      2 of 2      
Rîgas DomeRDKPEuropeade