Latvijas Televīzijas videotēkā iespējams pasūtīt festivāla atklāšanas koncerta, festivāla dalībnieku gājiena un festivāla divu dienasgrāmatu videoierakstus VHS kasetēs. Zvaniet pa tālruni 7200285.






Mājaslapas sadaļā Fotogalerija apskatāmas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas, kurās fiksēta Eiropiādes 2004 norise.
Ja vēlaties iegādāties fotogrāfijas, lūdzu sazināties ar fotogrāfu Imantu Prēdeli, tālr. 9217771.

Eiropiādes fotogrāfijas ir arī fotogrāfam Andrim Andersonam, tālr. 9821816





Noslēdzies Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāls EIROPIĀDE 2004, kas Rīgā notika no 21. jūlija līdz 25. jūlijam. Festivālu rīkoja Rīgas dome, Rīgas domes Kultūras pārvaldes darba grupa un Eiropiādes Starptautiskā komiteja.
Festivāls pirmo reizi notika Baltijas valstīs. Pirmā EIROPIĀDE notika 1964. gadā, un kopš tā laika katru gadu festivāls notiek kādā no Eiropas pilsētām. EIROPIĀDES galvenais mērķis bija un joprojām ir - draudzības un kultūras saišu veidošana starp tautām, popularizējot dažādas tautas mākslas izpausmes. Latvija iekļāvās šajā mākslas forumā pēc savas valstiskās neatkarības atgūšanas 1993. gadā. Eiropiādes Starptautiskās komitejas prezidents ir Bruno Pēters (Bruno Peeters). Eiropiādes Starptautiskajā komitejā darbojas katras dalībvalsts pārstāvji, un Latvijas pārstāve tajā ir deju pedagoģe un horeogrāfe Indra Filipsone.

Festivālā Rīgā ieradās 169 grupas no 21 valsts – kopumā ap 4000 dalībnieku. Festivālā piedalījās 15 deju grupas no Latvijas. Zināms, ka EIROPIĀDĒ piedalās galvenokārt deju grupas, un būtisks ir šā festivāla nosacījums, ka muzikālo pavadījumu atskaņo ansambļi vai kapelas, vai muzicē paši dejotāji, bet fonogrammas izmantot nedrīkst.
Eiropiādes Starptautiskā komiteja nosaka festivāla pamatprogrammu un tās norises kārtību. Festivāla galveno pasākumu norises vieta bija Skonto sporta komplekss – Skonto stadionā notika festivāla atklāšanas un noslēguma koncerts, un dalībnieku balle, vienā no hallēm darbojās festivāla forums, informācijas centrs un Rīgas lietišķās mākslas izstāde, otrā hallē tika izveidots ēdināšanas centrs.

Festivāla dalībnieki Rīgā ieradās 21. jūlijā, un 20 Rīgas skolas un mācību iestāžu dienesta viesnīcas festivāla laikā bija viņu mājas. Visvairāk dalībnieku dzīvoja Rīgas Hanzas vidusskolā – ap 700. Lai gan rīkotāji centās dalībniekus izmitināt skolās, kas atrodas centrā, Skonto kompleksa tuvumā, tomēr arī Teikā dzīvoja vairāki simti dalībnieku – Rīgas Teikas vidusskolā 300 dalībnieku, Latvijas Universitātes dienesta viesnīcā 220 dalībnieku.

Festivāla programmas ietvaros notika dažādi koncerti – divi koncerti notika Rīgas Kongresu namā: koncerts, kurā Rīgas tautas mākslas kolektīvi viesus iepazīstināja ar latviešu tautas tradīcijām, kā arī tautas mūzikas koncerts. Divi koncerti - atklāšanas un noslēguma koncerts notika Skonto stadionā. No 22. līdz 24. jūlijam festivāla dalībnieki koncertēja septiņos pilsētas laukumos un parkos – Kronvalda parkā pie Rīgas Kongresu nama, Esplanādē, Rātslaukumā, Brīvības bulvārī pie Laimas pulksteņa, Vērmanes dārzā, Doma laukumā, Līvu laukumā un forumā Skonto hallē, kā arī mūzikas klubā “Četri balti krekli”: pavisam rīdziniekiem un viesiem tika piedāvāti vairāki desmiti koncertu. Koncertos uzstājās festivāla dalībnieku grupas, priecējot rīdziniekus un viesus. Tieši šīs mazās improvizētās skatuvītes un deju laukumi ļāva tuvāk apskatīt krāšņos tautastērpus un uztvert to īpašo un savdabīgo, kas piemīt katrai tautai. Ļoti daudzi koncertu apmeklētāji, noskatoties kādu koncertu, interesējās, kur atkal varēs noskatīties kādu konkrētu grupu. Gan grupām, gan skatītājiem tas bija neviltots un īpašs satikšanās prieks, tādēļ daudzas festivāla dalībgrupas vēlējās uzstāties atkārtoti un katru dienu.
Vairākas festivāla grupas devās uz Latvijas novadiem: Madlienā, Valmierā, Dikļos, Cēsīs, Saldū bija iespēja noskatīties viesu grupu koncertus, kā arī tikties ar vietējiem kolektīviem.

Festivāla dalībniekiem, viesiem un rīdziniekiem bija iespēja apskatīt Rīgas tautas lietišķās mākslas izstādi un festivāla forumu, kurā darbojās Eiropiādes Starptautiskās komitejas informatīvais stends, Latvijas stends, iepriekšējo festivālu rīkotāju pilsētu un rajonu prezentācijas stendi, kā arī Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra un Latvijas novadu informatīvie stendi.
Skonto stadionā festivāla dalībnieki piedalījās grandiozā ballē: muzicēja orķestri un kapelas, dejoja visi.
Rīdziniekus un galvaspilsētas viesus īpaši priecēja visu dalībnieku gājiens, kad katram dalībniekam varēja veltīt sveicienus un smaidus.

Ārvalstu grupu koordinatoru pienākumus veica 167 brīvprātīgie palīgi.

Festivāla laikā Rīgā viesojās ap 100 Eiropiādes Starptautiskās komitejas pārstāvju, komitejas aicināto viesu, kā arī Rīgas domes ielūgtās ārvalstu delegācijas.

Festivāla dalībnieku pārvadāšanu nodrošināja “Rīgas Satiksmes” 43 autobusi – gan atvedot no lidostas un aizvedot uz lidostu, gan arī devās ekskursijās uz Cēsīm, Siguldu, Jūrmalu.

Festivāla notikumus atspoguļoja Eiropiādes Starptautiskās komitejas akreditētie 23 ārvalstu mediju pārstāvji, 50 Latvijas žurnālisti, fotogrāfi, operatori. Latvijas Televīzijas radošā un tehniskā komanda nodrošināja festivāla atklāšanas koncerta un dalībnieku gājiena tiešraides, kā arī izveidoja divus raidījumus – dienasgrāmatas par festivāla dienām.

Rīgas dome pateicas festivāla atbalstītājiem: SIA “Lāči”, SIA “Eden”, A/S “Cēsu alus”, A/S “Zelta zirgs”, literāri muzikālais klubs “Četri balti krekli”, Latvijas Televīzija, laikraksts “Diena”, pilsētas vakara avīze “Rīgas Balss”, ceļvedis “Riga This Week”, Radio “Star FM”, Latvijas Radio 1, vortāls “Studentnet.lv”, SIA “Tilts Media”, SIA “Remora”, SIA “JCDecaux UNICOM”, Radio “SWH”, portāls “Apollo.lv”, “ZL Hotline biznesa uzziņas 117”, portāls “Notikumi.lv”, mēnešraksts “Kultūrvēstis”.
           
Rîgas DomeRDKPEuropeade